Mans darba veids
Viens no man tuvākajiem žanriem ir reportāžas, kurās var iztikt bez iepriekšējas pozēšanas. Nav īpaši lielu atšķirību, kāds ir objekts vai notikums. Reportēt notikumu var interesanti un skaisti. Jo reportāžai nebūs nekādas jēgas, ja fotogrāfijā redzamais nebūs skaists. Tādēļ izvēlos darīt to, kā man labpatīkas. Ja notiek pēc mana prāta, rezultāts ir labs.
Jebkādos apstākļos mans moto: nofotografēt tā, kā es gribētu, lai nofotografē mani.
Kāzas, kristības, ģimenes pasākumi
Sabiedrisko pasākumu reportāžas
Cenšos reportāžas uzņemt tā, lai sižetu varoņi nejustu vai pat nemaz nezinātu, ka atrodos tiem blakus. Tādēļ, ja iespējams, visbiežāk atturos stāvēt blakus akreditētiem žurnālistiem vai piedalīties iepriekš sagatavotos maršrutos (jo ne jau tikai mani kaitina, ja kāds cits pa visu varu lien priekšā un deformē ainu). Līdz šim mana pieredze liecina, ka tā iespējams iegūt daudz labākus uzņēmumus.
Notikumu reportāžas
Teju katru dienu visapkārt risinās trauksmaini notikumi. Šo notikumu pienācīga atainošana var būt gan dramatiska, gan saistoša vienlaikus. Ja video uzņemtais ir interesants un sensacionāls, tad fotouzņēmums bieži vien ataino mirkli, kurš sava īsuma dēļ paskrien nemanīts.
Ainavas
Katram ir ainavas, kuras fotografēt viņam sagādā vislielāko prieku. Man tie ir saulrieti. Un jūra, jo visu mūžu dzīvoju tieši pie jūras. Saulrieti ir iespaidīgs simbolisms mainīgumam un nemainīgumam reizē. Katru dienu, kopš pasaule tapa, saule riet. Tā tas notiek katru vakaru neatkarīgi no tā, kas notiek visapkārt. Vai ziema vai vasara. Vai vētra, vai silts un skaidrs vakars. Saule lec un riet. Bet vai esat redzējuši divus vienādus saulrietus? Saule taču ir tā pati. Arī jūra tā pati. Taču saulriets cits.
Acīm tīkamais
Ikdienas mirkļi. Tiem jābūt tik skaistiem, lai sirds gavilētu. Vai redzētam jābūt tik mīļam, ka saskrien asaras. Fotogrāfija ir viens no veidiem. Kas notverts, nav svarīgi. Arī mazs krancītis ir mīļš.
